Uz manas ielas ir taads kaa saldumu veikals. Patiesiba to ir daudz. Tad pec kartejas partikas devas iepirksanas, apzinati saldumus ipashi nepirku. Nodomaju ieeiet vienaa no tiem veikaliem. Tatad kaut kaada Stambulas saldumu bode, kur skatlogaa ir simtiem cepumu un veel pilns ar dazadam baklavam, bet tas ieksha. Panjemu pa paarim no vairakam cepumu shkirnem. Majas parnakot, pec vakarinjam grasijos to est. Un piedzivoju vilsanos, cepumi garshoja pec cigareshu duumiem. Tad es atcerjos, kaads vechuks piipeeja veikala. Un visa paartika tad nu smird. Un veel briinaas, ka par vinjiem suudzaas un nes cepumu atpakalj ar draudu vestulem, nevajag tak piipeet ediena tuvuma. Fui. Nakosho izmeginashu marokanju veikalu.
Si tad nedelja ar kaut kadu iztrukuma garshu. Pec vairaku meneshu kopastradasanas, manu biroju pamet Elka. Vinjas stazesanas beidzas. Atvadu pusdienas bija botaniskaa daarza oranzeerija. Tur ir tik skaista kafejnica. Starp palmaam.
Nu jaa. Bet ne viss ir taa. Piemeram, vakar seit svineja taadu "Sinterklaas". Taa ir taada tradicija. Naak Sv.Nikolass un apdavina visus. Diezgan lidzigi Ziemassvetkiem. Nu jaa. Apmekleju Laideni. Tur tik skaisti. Visi ainjemti ar so Sinterklass un uz ielam cilveku nav, un vakaraa tik skaistas tukshas ielas ar visam dekoracijam, loti skaisti. Un galvenais visas taas maajinjas ir kaa no graamataam.
Un atgriezoties pilseta ar kanaliem, devos ciemos uz tadu pashu Sinteklass. Kopaa ar vel taadu paraibu kompaniju ieturejam vakarinjas, dzeram viinu un spelejam loteriju. Katrs atnesa davanu - principaa, taada suudinjuloterija. Un spelejam veselu stundu vai vairak. Ar metamajiem kalinjiem, sakumaa katrs tiek pie davanas, tad ja uzmet pareizo tad var atvert un tad saakas mainishanas. Mes spelejam stundu un visi jau bija izmainjusies ar davanam vismaz 5 reizes, bet man taa arii tas nebija uzmeties tas simbols, lai vispar panjemtu davanu. Visi brinijas un teica - you must be really luck in love. you'll have a supermodel with brains.. un man tik loti patika, ka sitaa. bet tomer pec stundas es uzmetu un tiku pie davanas. jaa un galu galaa, mazliet mainoties, man tagad ir energijas dzeeriens (!!) un kaut kaads mistisks geela spilvens, kursh varot kljuut karsts, ja kaut ko izdara. hmmm..
galu galaa, bija jau paveels, kad Franci mani uz ritenja bagaaznieka aizveda liidz Amstelstation un es tiku uz savu pedejo tramvaju.
Soreiz nebiju ar riteni ieradies. Jo braucu pa taisno no Leidenes, un ja taa, tad ir nenormlas kaifs lietot sabiedrisko transportu. Ir pat izveidojusies tada kaa atkariba no parseshanas. Jo tur ir taada kaa sacensiba, cik labi to var izdarti. No tramvaja vilciena, no autobusa uz vilcienu utt.. taa taada plaanoshanas sacensiba un man taa loti patiik. Patiik paarseshnas. Tas arii paraada cik atapigs cilveks ir, tad nu ir iespeja patrenneties.
Sodien svetdiena, slinkas brokastis. Olas sviestaa. Skaloju vienu burku un kratiju vederu ritmiski ar burkaa esosha udens shatliim. Un zaaveeju velju. Tam it kaa nevajag asisteet. Bet nu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru