Svētdienas dienā, kad lielākā dienas daļa pavadīta istabā sūcot visādus relišerus stimulējošus intelektuālus kokteiļus - grāmatas, filmas, mūzika, pieraksti, ēst gatavošana. Kaut kā nonācu tādas savādas nolemtības sajūtas. Apkārt netrūkst sieviešu žurnālu, kas arī runā par jaunu rītdienu, par samierināšanos ar to. Sevis pieradināšanu. Kādas 20 minūtes blenzu žurnālā Linda apaļīgu sieviešu fotogrāfijas bikini. Uz saulrieta fona, it kā ar tādu supermodeļu estētiku, bet tai pat laikā tā tieši un atklāti pasakot, ka ar supermodelēm nav nekāda sakara. Tā savādi paliek. Kaut kā arī maz ēdu. Tāda knakstīšanās vien sanāk, salātiņi, maza omletīte, cepumiņš pie tējas, nevis visa paka. Jā, svars atkal ir normalizējies, un nekas interesants mana ķermeņa
siluetā nav rodams, nu tāds.
Bet no rīta tomēr izskrējos, un starp visiem latīniskajiem rituāliem, kurus piedzīvoju, sanāca nonākt, protams, arī lielveikalā. Vispār pirmoreiz tā nesteidzīgi ļāvos riebumam, proti, sevis saindēšanai ar visām no tā izrietošanjām sekām. Jau gandrīz biju iegrimis kārtējās apcerēs, kad 4 stāvā, pašā nopietnākajā lielveikalā, patiesībā, tas ir universālveikals (?) (department store) atradu konusveida piramīdas stendu, kurš veltīts šampanieša tematikai. Laikam svētki kādi? Par lielāku parsteigumu, starp katram īstam snobam zināmajiem šampaniešiem, atradu arī ar krāsainu samtu pārklātas pudeles. Rīgas šampanietis! Teju vai apkritu. Piegāju klāt, un aptaustīju. No vienas puses gribētos ieteikt visiem, nu, lai tā kā neizraujas. Bet.. cena 16.5 ēras par pudeli, šķiet kičīga. Jā, nu un katrai no substancēm sava krāsa - zaļa, sarkana un oranža, laikam. Tāds dizains nebija nevienam citam. Redzēs kā ies. Painteresēšos pēc jaungada, kā tad ir izgājis ar tirdzniecību, ir man kāds kontakts tai veikalā.
Nu kaut kā tā, konstruktīvi un omu kutinoši tas! Atradu bildi atbilstošu Rīgas dzirkstošā tematikai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru