trešdiena, 2009. gada 2. decembris

2. decembris


Reizem sur tur vajag aizdoties, lai paskatitos uz lietam citadak. Ari man taa vajadzeja. Tad nu devos pedejo gadu lielakaja avantura, taa man liekas. Apskatijis lielo Eiropas karti nospraudu vietnes, kur tad nu butu kads ko apciemot. Tad nu leenaam pamazam pirku visadas biljetes, kas vestu vajadzigos virzienos. Merkis bija celjot un sajust celju, nevis pec iespejas atrak nonakt galamerki.


Tad nu bija tā. viss sākās ar to, ka 20. novembrī piecēlos neparasti agri - pirms sešiem. Sakārtoju sametu kaut ko mugursomā un devos ar tramvaju uz staciju. Bija visnotalj dreegns, bet, protams, mani sildija doma, ka kaut kad vakaraa bushu siltakas zemes. Stacija nopirku biljeti uz Briseli. Pirmais tads starpvalstu vilcienbrauciens mana post-adultiskaja pieredze. Tas bija tiesi tas ko gribejas, pabraukt ilgi ar vilcienu. Var paklausities muziku, pagrauzt riekstinjus, pasuukaat ledeni un palasit kaut ko, vai vienkarshi skatities pa logu. Nu taa pirms desmitiem jau biju Brisele. Ari tur nebija nacies but. Aizchapoju kaut kaa tieshi uz katedrali. Paklausijos zvanus (bija desmit) un pazaudejos lielajos muros. Miligi. Nu taa kaa man bija paris stundas lidz nakamajam vilcienam, tad pastaigajos pa pilsetu. Negribigi izstaigaju visu turistu vecpilsetu, beigas jau pieradu. Bija silts un saulains, domas par celojumu lika liiksmot. Leenas brokastis un pavisam negribot sastapts curaajosh neegezeens (pirms tam puiseens). Tad nu ap pusdienslaiku atkal uz staciju, lai dotos uz Charleroi, kur lidosta, man vajadziga. Brauciens kaadu stundu. Iepazistos pa celjam ar Elizabeti. Ungaru sievieti, kura muuk no viira, kas vinju sit. Taads skarbs staasts, censhos nelauties ietekmeeties. Bet vinja tik loti brivi par to runaa. Loti detalizeti pastastija visu, ko vinja dara, lai tiktu valja no vira emocionalas ietekmes. Kaa kraaso matus, maina garderobi utt. Vienvardsakot, skarbi un tipiski. Mums abiem sarkanas jakas. Aicina mani ciemos, vinjai esot sendvichu baars. Heh. Tad jau labak nepreceties, ja ir sajuuta, ka sitiisi kaadu, vai dabuusi pats pa galvu. Un par naakotnes plaaniem vinja tik saka, ka tagad parcelsoties uz Ungariju, kur atvers izpletnleeksanas klubu ar braaleenu un par paardotaas maajas (kopaa ar viiru) naudu domaa iegadaties kemperi (maaja uz ritenjiem, kura pati var pabraukt). Tas bija brivdienas un vinja devas pie maates uz Ungariju, lai butu atpakalj pirmdien uz tiesu. Atvadijamies. Redz, daudz par vinju sanaaca. Nez kapec?

Paklausos lidosta Fleetwood Mac. Patiik dziesma Gypsy. Tad jau lidojums uz Zaragozu klaat. Pec kaadam stundam jau esmu uz Spanijas zemes. Taa ir neiedomaji forsha sajuuta. Es uzreiz 2reiz smaidigaks. Gaidu autobusu uz pilsetu. Ui, nemaz tik silts nav. Klausos autobusaa, kaa tie spaanji runaa. Pilniigs trakums. Tik skalji, tik daudz. Reizem liekas, ka pats esmu parak skalsh un plaapiigs, TIKAI NE SPAANIJA. Pilseta izkapju laukaa un elpoju. Man ir krietns laiks liidz vilcienam. Stundas 3, 5. Pastaigas pa pilsetu. Loti patik. Vecpilseta atrodu tik milzigu katedrali, kaa 4 doma baznicas kopaa. Apkart iet slinkums, iekshaa ieeju, tur taadas kaa mazaakas baznicas iekshaa. Velak dodos uz staciju. Stacija baaraa pasezju kamer tas valja. Alus un bagete ar kartupelju sacepumu. Ir gardi. Saakumaa veel saap mandele. Velak jautaju sai: kurs te galvenais? Sii sabiistas un pazuud. Kur? Nav ne jausmas. Pec tiem terorraktiem Madridee, tagad Spanija dzelzcelju uzmana. Ir drosibas parbaudes pirms vilciena. Somu jaalaizj caur rentgenu.

Vilciens jaunaa, milzu stacijaa pienaak pirms vienpadsmitiem vakaraa. Vilciens taads kaa viesnica. Trenhotel. Ar zobubirstem, segam, ausu aizbazniem un ko tik veel nee, ideja vienkarsa, guli vilcienaa un pa naktiim parvieto sevi. Ljoti eerti. Tad nu peec vieniem naktii esmu Logrono. Tur mani sagaida un saakas piedzivojumiem bagatas un nepraatigas dienas. Par talako tad nu velaak.



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru