3. novembris

Klasiskas literārās anekdotes par Kristapu mana drauga Jāņa Jomas radītas:

KG ilgu laiku cieta no Iekšējām Pretrunām. Viņš vienlaikus varēja valkāt vecmodīgas kedas un glamūru rōzā naģeni, rotātu ar Svarovska kristāliem, varēja klausīties drīz Led Zeppelin, drīz Tranzītu, nemaz nerunājot par īpašajām attiecībām ar Pļavnieku reperiem, viņš vienlaikus mīlēja tumšas, smagnējas gotiskas katedrāles un smalciņas blondīnes, kuras varēja pacelt ar Vienu Roku.

Viņš savienoja sevī analogo un digitālo, kristīgo un pagānisko. Un neiedomājami cieta.

Kādu dienu, kad KG bija ieslīdzis ciešanās kā Dadans atejas bedrē, nāca glābiņš - atmiņas zudums. KG aizmirsa ne tikai Jēru klusēšanu un Balkānu klusumu, bet pat visiem zināmo Klusu nakti.

Satikts uz bijušās armijas pilsētiņas trotuāra, viņš nezināja, kā tur nokļuvis; tikai vilka nāsīs jūras gaisu un kaut ko slēpa aiz muguras.

(Avots - Speciālā literatūra)

Kā jau zināms, KG bija pretrunu pilns. Plebejiskais viņā cīnījās ar glamūro, piepaceltais ar ļengani piezemēto. Tā reiz viņš nofotogrāfēja vecu noplukušu tenisa kortu un sāka domāt fotogrāfijai nosaukumu, kas runātu pretī tajā redzamajam. Sic transit glori mundi? - nē, par maz pretrunu.

Per aspera ad astra? - nē, pretruna pārāk skaudra, iekšējais konflikts kļūst destruktīvs.

Enjoy the silence - jā, uz to pusi.

Reiz, izmazgājis grīdas, KG pavērās pa spodro logu pār Purvciema plakanajiem jumtiem un sajuta vēlēšanos šķistīties caur ciešanām. Kalendārs rādīja martu, Kristaps atrāva logu, ielaižot mitro, pelēko gaisu, ieslēdza Svešos uz pilnu klapi. Tā nekas, nodomāja Kristaps un noskuma. Viņš apģērbās un nogāja lejā. Panākiet, urlas, klusi noteica KG. Tad nodūra acis un devās uz trolejbusu.

Pa ceļam viņš speciāli paklupa un nosmērēja plaukstas un mēteļa priekšu. Tas Kristpam iepatikās, viņš atkārtoja paklupienus, nu jau arī ceļi un seja bija nomūrēti. Pārnācis mājās, Kristaps nogūlās gultā ar ledus gabaliņu kasti pie rokas. Viņš lika tos sev uz vēdera, krūtīm, kājām, pieres, vienu norija veselu. Tā neko ciešanas, nodomāja Kristaps, jāsāk vākt nost, kamēr nav pārnākuši mājinieki, un aizmiga.

Klusums.

Viss 20/08 2008