Tad no sonedelj shaadi:
Epizodes par atslegam..
A) Svetdienas vakaraa skatoties filmu Un Tavu maati arii.. kljuvu tik iedvesmots, ka izmetos araa no istabas bez atslegam un aicirtu durvis.. Par laimi bija tehniska iespeja uzzmodinaat Triini un dabut citas atslegas..
B) No riita pirms darba, eju lejaa, lai sleegtu riteni, un nolauzu atslegu, taa nu taa palika mehnisma. Un Hermanis tagad ir kaa mezaa uz nomirsanu atstaats pie koka piesiets suns.
C) Ejot paar tiltu izlemu parraut saites ar pagatni. Un izmetu savas Rigaas dzivoklja atsleegas, kas joprojam bija man liidzi. Iekrita uudeni un nogrima dzelmee, kur gulj sazin kas.
Epizode ar džinsiem..
D) Kaa jau pienakas, esmu noverojis, ka bikshu skaits garderobee ir konstants lielums un taa palielinasana prasa ipasu virtuozitati, kuras man nav. Tas ir, ja piemeram, divas bikses iegaadaa, tad no divaam jaatvadas, tur nu neko. Pirmaas tatad jaungada naktii man izdevaas piebeigt. Otraa brivdienas kaapojt uz augstas apmales. Atkal klasiski .. ar plēsošu simfoninu kājstarpē. Pēc tam vējš varēja izskrieties un es sajusties kā kārtējais Braina Ādamsa fans.. Nu kaaaaapeec???
Epizode ar kādu citu kāpās..
E) Sestdien kopa ar koleegi Franzi aizdevamies lidz okeanam. Izkapam pieturu ieprieksh un ar kaajinjaam pa smiltinjaam merojam kaadus 7-8 kilometrus. Protams, diviem pargudriem cilvekiem nav nekadu problemu izdomaat, ka vajadzetu iet pa to taku un tad pa to taku, tur pagriezties utt. kaa rezultaataa attpties kaut kur bez takas un nojausmas par debespusem. Kaa nekaa apmaakusies diena. Driz ari saaka liinjaat. Un izradas, ka bijaam gajusi ar krietnu liikumu ap vienu priedi. Nu nekas, labi izbridaamies, vel joprojam zabakus zaaveeju. Toties pie juuras silts kakao. Tad gan izradijas, ka Franzi savaa zinjaa ir nenormalaka un vinja izstukoja, ka vajadzetu atvesinaat kaajas, jo vinjai esot kaut kadi noberzumi no jauniem apaviem, tapec vajagot pabradaat ar basam kaajam. Domats dariits. Vareju tik asistet un nobrinities. Heh.
Epizode ar traumām..
F) Tā nu gadījās, ka piektdienas naktī atkal kļuvu tāds kā iedvesmots. Ap diviem nolēmu veikt kādu senu istabas kārtošanas rituālu un strauji mainīt savu stāvvietu. Kā rezultātā, trāpīju ar pieri tieši uz logu izbūves stūra, tagad neviens man vairs acīs neskātās pirmājā brīdī.. bet kā nekā, īstu vīru veido rētas.
Kopumā jātzīst, ka klājas pieklājīgi un īpaši nav par ko sūdzēties. Pašsajūta normas robežās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru