Šīs brīvdienas pagāja visnotaļ raibi. Jāsāk ar to, ka piektdien biju atkal hosteli Stayokay. Istaba bija 4 aziatu zeeni, kuriem visiem bija gramatas, kuras vinji klusi lasija naktslampinjas gaisma. Gramatu vaaki bija noseti maziem heroglifiem, bet pa vidu liels uzraksts Europe. Ieradusies apskatit kas un kaa te notiekot. Bet naktii nelaagi viens no siem puisiem kraaca pamatiigi, ka rezultata man bija jaalieto ausu aizbaazni. Kas izraisija veelu pamosanos. Lai nu kaa, brokastis paspeju dabut.
Pa diena pagaja darba daros personigos darbinjus un izradas taa dara gandriz visi. Vakarpuse es dodos pie Henrietes, pie vinjas es palikshu 3 naktis, kur vinja man laipni atveleja savu jumta staava istabinju. Pa logu redz daudz skaistu skurstenju un sauli, vismaz tagad. Kad ierados, Henriete man piedavaja Pigeon soup, es acumirkli nevareju atminet, ko sis vards nozime. Galu galaa, Jus ziniet un zinu ari es. Ar pipariem nebija ne vainas, tam protams, ir dzilaka nozime nekaa vienkarshi zupa. Bet taa tas ir. Maja atrodas Concertgebauw rajona un parsvara te dzivo advokati un kirurgi. Pasa vakara saakaas nelaaga veetra, un es tomer izlemu doties pie Maras uz pasakumu. Un bija taa veerts, jo turpceljaa jau lietus nelija. Tur sastapos ar paris interesantiem cilvekiem, piemeram viens no vinjiem ir kolekcionee un kompilee indiesu t.sk. Bolivudas filmu muzikas kompilacijas plates un cd, un pardod pa visu pasauli. Protams, vakaraa ari tas visu laiku skaneja. Valodu vins nav apguvis, bet muzika vinjam loti tiik un kas vinjam ir plasu! Mii un zee. Loti koloriiti.
Atpakaljceljaa notikaas tas, ko laikam sauc par veetru. Jaabrauc bija kaadas 15 minutes. Bet veejs bija tik pamatiigs, ka raustija mani ar visu riteni pa labi un pa kreisi, un lija, un gaaza, galu galaa, taa izmircis es nebiju paaris gadus. Labi, ka bija auksta istaba, bet toties ar siltu biezu segu. Miers.
Svetdiena starp visam aktivitatem kadas 2,5 stundas ar Henrieti runajam par Indoneziju. Un galu galaa biju ari aizdevies apskatities tirdzinu Westelparkaa. Tas tads neatkarigais rajons, sakopts un radoss. Un tur nu bija vairaki simti pardeveji, kas visi kaut ko pardot, rokdarbus parsvara, un visu ko, spilvenus, kuukas, zimejumus, rotallietas, rotas utt. Es domaju, ar ko gan tas atskiras, no tradicionalajiem tirdziniem LV. Un sapratu, LV tie tirdzini ir vairak kaa taada tradicijas apjusmosana un maskaraade, kur var nopirkt visu to pasu, ko vienmer, bet "pa tieso", bet seit Ams katrs censas radit kaut ko loti indivudualu, tada kaa dizaina amatnieciba, lai cik loti neietu kopa sie vaardi. Un ir ok. Vakarinjas atkal ir sarunas ar balozu galjas piedalisanos.
Galu galaa filma ar paris pilsetas vides pasivam videoreportazam tiesi Jums. Var buut gari, un ne parak interesanti! Filma bus mazliet velak negaiditu iemeslu delj!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru