28. oktobris

Interesantas atziņas, ko? Tā nu ir sanācis, ka cilvēkiem patīk visādi sakāmvārdi un atziņas. Ir cilvēki kas to visu apkopo, izdod grāmatās, samaksā par komunalajiem maksajumiem, bet ir kads kas to noperk un ieraksta kada kartinja, vai aizgrabtu sirdi uzdavina. Jus jautasies, par ko tas viss? Nu ne par ko.

Dazi nieki. Jau izsenis pašam man ir zinama sava vājība uz piena produktiem, īpaši sviestu. Cik tad nu ilgi to noslēpsi no citiem? Arī darbā, daži mani jau sauc par butter man. Pusdienas mēs ēdam kopā, tad nu labākajās holandiešu tradīcijās tās ir sviestmaizes ar sieru, šķiņķi, cepeti, zālēm, sēklām, augļiem, bet tas viss ir par to, ka tas viss (jau otro reizi) ir jāuzliek uz maizes. Tā ir fantastiska atšķirība. Es tagad saprotu, kapēc pārdod sieru sķēlītēs, vai šķiņķi. Līdz šim es to nelietoju, jo tās šķēles bija pārāk plānas un manas garšas uztveres iekārtas nespēja to visu uztvert, labāk nogriežu pats no lielā gabala. Bet ne te. Cilvēki liekas mēģina apēst pēc iespējas vairāk maizes. Viss, kas tiek likts uz maizes ir tik maz, ka es vispar nesajutu ko eedu. Tapec, tieši tāpēc, es lietoju vairāk sviestu par citiem, lai būtu garša. Un ja kāds tagad teiks, ka tā ir izšķērdība. Nu nē, tad man jāatbild: Kur biji Tu, kad mēs cēlāmies un noturējām Rīgu 1990. gadā! Kur Jūs esiet!?? Bet atgriežoties pie temata, jāatzīst, ka liels sviesta patēriņš ir labs nodrošinājums siltai ziemai. Kolēģis Deivs stāsta, ka Holandē ir liela sviesta pārprodukcija, bet tā cenas tiek mākslīgi turētas. Cilvēki ēd visādus niekus, margarīnu, visādus draņķus ar uzrakstiem Light.. un nenovērtē īstu mantu. Un es negribu atkārtoties par 1990. gadu! Nu jā, Deivs kopā ar Rulu izteica varbūtību, ka iespējams, no pārprodukcijas tiek veidots sviesta kalns. Tad tā nu būtu tāda kā svētvieta priekš manis.

Turpinot sarunas pie galda, šodien tika iztirzāta tēma, cik tad kurš sver.. Jā, šajā liberālajā zemē arī sievietes par to runā pie galda un diezgan ērti. Bet tā nu katra paša lieta. Tad nu tika apjautāti vīrieši par to svaru. Un neticami, bet es ar saviem 84 kg. uzvarēju. Nekad neesmu bijis smagākais, bet nu re, man tas gods. Tiesa, neesmu arī garākais pirmoreiz, jo tāds ir kāds cits. Jocīgi.

Sodien no rīta braucot uz darbu ar Hermani, pēdējam kaut kas sametās bremzējot. Pēdējos pārsimts metrus nācās mīties tā kā pret kalnu. Bremzes priekšā tā kā sabloķējušās. Tad nu ņemot vērā šo Hermaņa vājumu, pēc uzlociju piedurknes un pievilku visas skrūves, noregulēju gaismas, nu tā radoši. Kā garāžā.

Kādu bildi jāliek.

Kliņģeris kā ērķšķu kronis.

27. oktobris

Sodien pēc pāris nedēļu klusēšanas ir iznākusi jauna filma. Atbrīvojiet savu pēcpusdienu, varbūt vairāk.

20. oktobris

Sezju gulta un vakarinju piepildito vederu censos vel mazliet piebazt ar kaut kadam zelejkonfektem. Tadam, ka iisti nevar uzminet kaada garsa buus. Tads kaa paarsteigums. Bet nu labi.

Sovakar atgriezos no Eindhovenas. Un man tagad butu jasaka, ka ari es beidzot to esmu redzejis - Dutch Design Week. Pasi holandiesi loti labi saprot, ka lielaka dalja pasaules so pasakumu ir ieklavusi pasu nozimigako dizaina pasakumu galvgali. Un tas patiesi tur ari ir. Pasi holandiesi gan uz to skatas taa rezervetak. Kliist baumas, ka pat filmas Legends of the Fall zvaigzne Breds Pits mēdzot tur iepirkt "stafu". So dienu galvenais pasakums ir Dizaina akademijas diplomandu izstade, kas laika gaitaa apaugusi ar dazdiem sateliitpasakumiem. Tad nu tur ir vajdzigas paaris diena, lai visu apskatitu. So to pabildeju. Ja. Pabildeju. Un ne jau eksponatus. Bet kaut kas cits iekrita aciis no pastaigam pa vidu, un tas ir labi, jo saak atgriezties velme fotografet. Tad jau redzes.

Brivdienas bija divas daljas. Pirms 5dienas vakara un pec 5dienas vakara. Pirma dalja izvertas ljoti interesanta un dramatiska es pat nezinu kas. Blakus Holandei ir tada pati maza valstinja Belgija. Vinjiem padodas visadi alinji. Nu ir tur visadi ar vinjiem patiesiba. Sestdiena bija tada interesanta. Bet apskadribas meklejumos devos uz kadu baznicu pilseta Laidene, kadas 45 vilcienminutes no manas pilsetas. Un ziniet, taa ir pirmaa pilseeta, kas man sai valstii skiet skaista! Taada kaa Sigulda, ok, tas nav korekts piemeers, Kuldiga, teiksim taa ari varetu buut. Tatad labakais, kas bija tur, bija taa holandiskaa sajuta, tiira, neatjaukta ar tuuristiem, paaraak laikmetigam bleenjam utt. Kaa gramatas, skaistiem namiem. Man pat likas, ka cilveki tur ir skaistaki. Uz atgriesanos! Un rodas ticiba, ka sai valsti ir vel citas skaistas pilsetas! Nu taa, liidz galam skaistas!

Un galu galaa, par ko sudzeties, man tak bija pirmais cieminsh, tiesa uz ljoti iisu, neticami iisu briidi, bet bija. Gods un slava!

p.s. un mani dargie 3 aptaujas dalibnieki, apkopojot rezultatus, loti skaidri nolasu tris Jums tuvas teemas: joki, vardarbiba un pikantums. Tad nu es meginasu kaut kaa to visu ieterpt, kaadaa sulaa meercet un tad jau redzes kas sanaaks!

16. oktobris - Express

Speciālreportāža, uzmanības centrā gaisma virtuves logā. +12

16. oktobris

Kāds laiciņš pagājis. Šī nedēļa man aizrit tādā kā citādas pieredzes zīmē. Ierastais ritms tika lauzts, gluži tāpat kā mani pienākumi darbavietā. Sākās viss ar pirmdienu, kad pavadīju dienu kopā ar Bartu (Bart Guldemond). Viņš ir lielāku un mazāku formu arhitekts. Viņam ļoti tīk Lego un balss mazliet atgādina kādu multfilmu varoni. Tad nu rotācijas kārtībā es nonācu viņa rokās un devos neielā izbraucienā uz Ūtrehtu, kur mēs vairākas stundas jaucām nost izstādi. Tāds fizisks darbs, bet apbrīnojama bija Barta pieeja lietām, viņš nepārtraukti runāja un mācīja, kā labāk pacelt to, kā turēt, lai patērētu mazāk spēka utt. Tā jau forši, bet runāšana arī prasa spēku. Tā nu mēs pusdienu nostrādajām un braucām uz biroju atpakaļ. Tā bija mana pirmā reize ārpus pilsētas ar kanāliem.

Otrdien un trešdien rotācijas kārtībā es nonācu Deiva (www.davekeune.com) rokas. Vins ir viens no Dutch Design week izstādes organizatoriem, kuratoriem un realizētājiem. Otrdienu pavadīju visu dienu špaktelējot, slīpējot, krāsojot. Un beigās sanāca šis te:

Taa ir podesterija izstades prieksmetiem. Lielaka problema shaja visa ir pilnigs darba apgerba trukums svesuma. Neesmu neko paspejis vel nonesat, lai varetu to jau saukt par darba apgerbu. Galu gala esmu visnotalj rupigs un tas atmaksajas! :) Tresdien ar milzigu businju, kuram aizmugure uzmontets milziigs kubs, kopumaa izskatas, kaa bulku vaagis kvadrataa, mes to visu vedam uz Eindhovenu. Pilsetu, kuru principa dibinaja Phillips un DAF, un kuras lielaka vertiba ir Dizaina akademija. Lielaka dalja manu kolegu nak no turienes. Taa nu mes kramejam ieksha un araa sho visu. Un taa pagaja diena visu uzstadot, gala rezultatu iespejams bus redzet jau no sestdienas, kad sakas Dutch Design week Eindhovenaa. Protams, ka transportesana siem objektiem rada skrambas, tad nu es tas veikli pieslipeju, piekrasoju utt. Redzeju ari dazus dizainerus, kuri piedalas saja izstade, izskatas labi. Taa nu diena pagaja ar sviestmaizem un burgeriem atpakaljcelja. Majas biju krietni pec deviņiem un miegs nāca labi.

11. oktobris

Līdz ar putniem, kas dodas uz siltajām zemēm, notiek arī citas pārmaiņas. Kādam izkrīt zobs, kādam sāk patikt Kanāda, bet kāds trešais iestājas par akcīzes nodokļa atcelšanu beztauku cepumiem. Lai nu kā, bet man ir kur dzīvot. Man ir sava istaba, savs stāvs (jo neviens cits tajā nedzīvo). Viss ir pavisam vienkārši, ja nevari tikt pie savas istabas meklējot to visādos īres portālos utt. tad atliek vien to uzbūvēt. Un tā nu arī darīju. Ir Trine, kurai ir jumta istabinja, kura lidz sim bija noliktava, ari ziemassvetku eglitei un Trine loti velejas so istabu saremontetet un padarit par tadu jauku dzivojamo istabinju. Es toties kalpoju kaa domas pastiprinatjas, pozitivas komunikacijas rezultata istabinja tika izremonteta, apmebeleta, un nu man ir pasam sava vieta pilseta ar kanaliem. Vieta vispar ideala, tuvu centram ar riteni, tuvu darbam. Un prieks sis pilsetas standartiem, iegut sadu istabu ir tapat kaa laimet loterijaa 4300 Ls, parak biezi negadas, bet nav jau ar miljons! :) Esmu loti priecigs par so te, jo ari tagad est varu majas un gatavot ar. Taa kaa pilnigi noteikti saksies atskirga dzive tagad un skatijums.

8. oktobris

Isais Rigas izraviens nu jau ietiet gaisa faaze un Kristaps nu ir atkal lidomasina, lai dotos uz pilsetu ar kanaliem. Mana vieta ir 10F. Turpceljaa taa bija ideala vieta, manam Keitas kaajaam. Tagad ar 10F. Vispar ja taa piesaujas, tad var atrast iegut labako ari lidmasinas. Tas jauki.

Mani kolegi pilseta ar kanaliem novelja man divas dienas party party Riga. Bet ne gluzi taa tas izvertas. Sis 39 stundas ko pavadiju, bija parpilditas ar darbiem un rosisanos, jo kaa jau busiet ieverojusi, iepriekseja ieraksta ir atrodams ielugums. BB suveniru linijas atklasana Arsenala. Dazi no so ierakstu lasitajiem ari bija ieradusies, paldies! Tad nu jaatziist, ka pasakums bija izdevies un patiesi aizkustinoss. Paldies ar kompanjonam Brigitai par so visu. Un jaa, pirmoreiz dziive, satikos ar Andeju Volmaru. Loti kolorits virietis, kurs prasa specifisku attieksmi.

Vel interesanta bija mana vakardienas nakts vizite pie arsta. Taa kaa par holandiesu veselibas sistemu neko nezinu, un ari ipasi negribu zinat. Tagad pilns koferis ar visvisadiem preperatiem, ziedeem, puusamiem airosoliem, pilniem utt. un tas viss nepratigam un bezrupigam man, kurs principa aizmirst par sallem citadam siltumu veicinosam lietam vejaina laika. Bet galu gala vizite bija interesanta un sirsniga.

Un te paris bildes no pasakuma!

A cik tad maksā?

Glāze plus kaste

Mana skolotāja Zane

Burziņš

Mums bija arī bārmeņu šovs

Sandra stāsta par kokteiļiem, mēs ar Brigitu klausamies. Stends redzams!

Mūsu rektors!!!

Mēs ar Laimu Slavu!

FOTO: Tētis

7. oktobris

5.oktobris

Šīs brīvdienas pagāja visnotaļ raibi. Jāsāk ar to, ka piektdien biju atkal hosteli Stayokay. Istaba bija 4 aziatu zeeni, kuriem visiem bija gramatas, kuras vinji klusi lasija naktslampinjas gaisma. Gramatu vaaki bija noseti maziem heroglifiem, bet pa vidu liels uzraksts Europe. Ieradusies apskatit kas un kaa te notiekot. Bet naktii nelaagi viens no siem puisiem kraaca pamatiigi, ka rezultata man bija jaalieto ausu aizbaazni. Kas izraisija veelu pamosanos. Lai nu kaa, brokastis paspeju dabut.

Pa diena pagaja darba daros personigos darbinjus un izradas taa dara gandriz visi. Vakarpuse es dodos pie Henrietes, pie vinjas es palikshu 3 naktis, kur vinja man laipni atveleja savu jumta staava istabinju. Pa logu redz daudz skaistu skurstenju un sauli, vismaz tagad. Kad ierados, Henriete man piedavaja Pigeon soup, es acumirkli nevareju atminet, ko sis vards nozime. Galu galaa, Jus ziniet un zinu ari es. Ar pipariem nebija ne vainas, tam protams, ir dzilaka nozime nekaa vienkarshi zupa. Bet taa tas ir. Maja atrodas Concertgebauw rajona un parsvara te dzivo advokati un kirurgi. Pasa vakara saakaas nelaaga veetra, un es tomer izlemu doties pie Maras uz pasakumu. Un bija taa veerts, jo turpceljaa jau lietus nelija. Tur sastapos ar paris interesantiem cilvekiem, piemeram viens no vinjiem ir kolekcionee un kompilee indiesu t.sk. Bolivudas filmu muzikas kompilacijas plates un cd, un pardod pa visu pasauli. Protams, vakaraa ari tas visu laiku skaneja. Valodu vins nav apguvis, bet muzika vinjam loti tiik un kas vinjam ir plasu! Mii un zee. Loti koloriiti.

Atpakaljceljaa notikaas tas, ko laikam sauc par veetru. Jaabrauc bija kaadas 15 minutes. Bet veejs bija tik pamatiigs, ka raustija mani ar visu riteni pa labi un pa kreisi, un lija, un gaaza, galu galaa, taa izmircis es nebiju paaris gadus. Labi, ka bija auksta istaba, bet toties ar siltu biezu segu. Miers.

Svetdiena starp visam aktivitatem kadas 2,5 stundas ar Henrieti runajam par Indoneziju. Un galu galaa biju ari aizdevies apskatities tirdzinu Westelparkaa. Tas tads neatkarigais rajons, sakopts un radoss. Un tur nu bija vairaki simti pardeveji, kas visi kaut ko pardot, rokdarbus parsvara, un visu ko, spilvenus, kuukas, zimejumus, rotallietas, rotas utt. Es domaju, ar ko gan tas atskiras, no tradicionalajiem tirdziniem LV. Un sapratu, LV tie tirdzini ir vairak kaa taada tradicijas apjusmosana un maskaraade, kur var nopirkt visu to pasu, ko vienmer, bet "pa tieso", bet seit Ams katrs censas radit kaut ko loti indivudualu, tada kaa dizaina amatnieciba, lai cik loti neietu kopa sie vaardi. Un ir ok. Vakarinjas atkal ir sarunas ar balozu galjas piedalisanos.

Galu galaa filma ar paris pilsetas vides pasivam videoreportazam tiesi Jums. Var buut gari, un ne parak interesanti! Filma bus mazliet velak negaiditu iemeslu delj!

2. oktobris

Oktobris ir pienācis. Pēdējās dienas ir pagājušas visnotaļ labi. Lietas šajā pilsētā sāk iekustēties. Uz ielas reizēm ar riteni apdzenu kādu citu braucēju, toties kāds cits apdzen mani. Bet visi satiekas pie tiltiem, kurus paceļ, kad kādam kuģim tas pa ceļam. Un tā tas visnotaļ bieži. Šorīt paveicās, braucu uz darbu, pārbraucu pār tiltu, un tur viens tumši zils šķeļ viļņus. Kā pārbraucu, noskan zvaniņi un barjeras nolaižas. Tā jau ir, ka atpakaļ neskatās, un nav tur ko skatīties, lija viegls lietiņš, un manas drēbes lēnām sāka samirkt. Pagājušajā naktī paliku laimīgajā BackStage Hotel. Fantastiski, ok, varbūt ne tik ļoti kā pirmajā reizē, pie visa jau diemžēl pierod, it īpaši pie foršām lietām, bet bija labs miegs un es darbā jau biju brīdinājis, ka būšu pusstundu vēlāk, jo palieku foršā viesnīcā un gribas izbaudīt. Šovakar palieku tādā Aspen Hotel. Tā ir maza ģimenes viesnīciņa ļoti tuvu centram. Atkal stāvas kāpnes. Bet tā kā tā ir ģimenes rūpala, tad viss ir sakopts un jauks. Un atkal tāda kā jauka sagadīšanās ar to rezervēšanu caur datoru. Izrādās, kļūdas bijusi un tāda istaba kādu esmu rezervējis - Single.. vairs nav pieejama, aizņemta. But don't you worry .. es tiku small double.. redz, mazs nav nemaz tik mazs kā rakstīts.

Šovakar ir dīvaiņu filmu vakars. Filmas tiešām īpatnas un reizē, nekas īpašs:

1) Observe and Report - par puisi ar relativam disfunkcijam un vinja lielo sapni, klut par policistu. Galu galā tā ir specifiska komēdija, un nav ne vainas. Bet jā, galvenais varonis patiesi ir dīvainis.

2) Otrā filma ir Management (2008)... it kā salda filma ar Anistoni un kādu nebūt neveiklu zelli. Bet tai pat laikā bišķin skarbi. Jā, un puisis ir pamatīgs dīvainis. Bet meitene neatpaliek.

Tad nu jāsaka, ka šāds pamatīgs dīvaiņu kino man.

Laipni lūgti piektdienā!