Rakstu šo pēdējā janvāra dienā. Visas brīvdienas bez interneta un labi, ka tā. Pēdējā nedēļa bijusi tāda pamatīgi raiba un saspringta. Brīžiem jutos, kā tāda švammes galva, no kuras vēl vajadzētu kaut ko izspiest, bet nu tā tas vienkārši ir. Tiek pabeigti skapji - slīpēti, beicēti un līmēti. Pabeigti mājaslapu dizaini. Arhivēti materiāli, viss sastrādātais. Aprakstīti smalki un rūpīgi, pat lietošanas instrukcijas tiem, kas aiz manis, lai zin ko darīt.
Un piektdien tāda kā improvzēta lielā biroja ballīte, kurā tiek atzīmēta mana aizdošanās un vēl kāda kolēģa rotācija no Rula studijas uz manu studiju, tatad tiesi mana vieta. Musu bosi bija parupejusies un uz galda neka netruka, gan turku ediens, kad mana torte, gan pilns ledusskapis ar veesiem un priecinosiem dzerieniem. Taada gara pecpusdiena, ar vieglam sarunam un mirdzumu acis. Kaa ari lieliska drausmiga astonjdesmito gadu muzika, par kuru kolegis Deivs izteicas, ka vinsh nekad nebutu domajis, ka caur vinja lielajam tumbam skanees Belinda... Tas, protams, smiekligi.
Kad pabeidzam tur, devamies talak, pie manis meklet apskaidribu. To neatradushi - tomer uz veikalu. Piesala, kljuva slidens. Ir jaamaak krist no ritenja saglabajot visu, beeda vien taa, ka tajaa vietaa nokrita veel 3 cilveki pusminutes laika, laikam sliideja ljoti. Turpmakais drosbas pec ar kajam, un taa gar kanalmalu pusaudzju labakajas tradicijas malkojot aaraa, ziemaa ne visai sildosus dzerienus. Tad jau pec kada brizja klaat klubs. Pa kapnem uz leju. Speleja klasiskus rokmuzikas hitus taadaa kaa popa meerce, gruti izstastit, bet tam sevi pieteica ljoti agresiivie dj homework, ar vaajpraatiigiem biitiem. Un tad dejas, dejas, pastaavesanas un paskatisanas uz cilvekiem, kadi tie ir. Un tad mazliet vel, un jadodas majas, lai pamostos no riita..
lielas aizdomas par dienas pazaudesanu izdevas kaut kaa atvairit, viss labi un disciplinas nolukos gajiens pa parkiem teju caur puspilsetu, taa uz stundam 3. Pa nakti ir uzsnidzis un gaiss parkaa ir tik svaigs, taa smarza kaut ko staasta, protams. un naak jau atkal vakars,neglaabajmi, un celjs jau ved taalaak, arpus manas pilsetas, gluzji vai uz salaspili, ja pienjem, ka taa riigai piebuve. un sastapsanas ar viduveju maajas paartiju, kaut gan ari to jau laikam vajag. un tad zigls braucien pirmoreiz ar specialo nakts autobusu stundas garuma, jaa, tas bija taalu. atpakalj, sviestmaize populaaraa eestuvee nakts vidu un pedejo posmu lidz majam ir speeks nosoljot. un riits atkal ir pienacis ar baznicu zvaniem. vispar esmu labaa formaa, Trine to noraksta uz gadiem. Kad smaididams piedavaju uztaisit brokastis. Jaa, brokastis kaa ierasts ir veelu. Radas pat doma, ja eestu brokasti ap vieniem, tad varetu ietaupit naudu uz ediena rekina katru dienu, tas taa studentiski butu varbut. sestdien, kad taisiju Trinei olu kulteni, dariju to pa savam, labi, ka vinja latviski nesaprot, heh. ar daudz sviestu, saldo krejumu un sieru, tas taa kamer vinja lasija aviizi, es priekshaa pannai. un protams, ka vinjai garshoja, bet labaak nezinaat, manas papildu piedevas.
un dzive jau nav ballite..
nu jaa, taa nu jauna nedelja klaat. darbi, tiksanas un kaut kas no majam pie manis te sajas majas tuvojas (vai brauc). un tad taa ap nedeljas vidu buus jaamero celsh majup. kas bijis pirms tam, kas noticis, veel pasam jasagromo, laiks ir pagajis un priekshaa jauns nezinam celiens ar paris akademiskam aprisem.
Paldies par kopa pavadito laiku! Sis ir pedejais ieraksts un vairak sajaa saite nebus, bet gan jau bus citadak un savadak, mazliet no abiem. Tad jau redzees.
Cau, un paldies par publiskajiem un ne tik publiskajiem komentariem, paldies par pieredzi rakstit blogu. Bus gana!
viss.
